aizspīdēt
aizspīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda, 1. konj.); intrans.
Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
PiemēriVēl būs ne mazums pūļu jāpieliek, lai.. darbu mirdzums.. uzaustu pilnā košumā un lai tas aizspīdētu pāri republikas robežām..
Avoti: 1. sējums