aizspert
aizspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Ar spērienu attālināt. imperf. Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizspert akmeni.
- Aizspert akmeni.
- Aizspert bumbu līdz pretinieka vārtiem.
- ..Andris ar zābaka purngalu aizsper no ceļa šķautnainu malkas klucīti.
- Bet īstā meita aizspērusi čūsku ar kāju projām un gājusi tālāk.
2.Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. imperf. Spert ciet.
PiemēriAizspert durvis.
- Aizspert durvis.
3.pareti Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
PiemēriAizspert kāju durvīm priekšā.
- Aizspert kāju durvīm priekšā.
Avoti: 1. sējums