Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizspiest
aizspiest -spiežu, -spied, -spiež, pag. -spiedu; trans.
1.Spiežot aizdarīt. imperf. Spiest ciet.
PiemēriAizspiest ausis.
  • Aizspiest ausis.
  • Aizspiest ar plaukstu muti.
  • Aizspiest mirušajam acis.
  • Džonsons.., izņēmis kabatas lakatiņu, aizspiež degunu.
  • Acis Ievai ciet, plaksti stingri aizspiesti..
  • Kaimiņš.. tās [durvis] aizspieda ar.. mietu..
1.1.Aizžņaugt.
PiemēriBernhards sagrīļojās un gribēja kliegt, bet Ezeriņa pirksti cieši aizspieda kaklu.
  • Bernhards sagrīļojās un gribēja kliegt, bet Ezeriņa pirksti cieši aizspieda kaklu.
1.2.pārn. Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) – par elsām, sāpēm.
Piemēri"Un par Robertu Cauni?" Rita piesarkusi jautāja, un meitenei kaklu gandrīz aizspieda asaras.
  • "Un par Robertu Cauni?" Rita piesarkusi jautāja, un meitenei kaklu gandrīz aizspieda asaras.
  • Andris neizturēja. Raudas aizspieda kaklu, un viņš nevarēja parunāt.
  • Rūgtas sāpes aizspiež kaklu.
Avoti: 1. sējums