aizsprāgt
aizsprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.
1.Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
PiemēriGranātas šķembas aizsprāgst uz visām pusēm.
- Granātas šķembas aizsprāgst uz visām pusēm.
- Aizsprāga saplēstās pudeles stikli.
- ..Kalniņš sirdīgi zvēla āmuru pret cirtni, un čuguna skambas [šķembas] sprankšķēdamas aizsprāga telpā.
1.1.pārn.; sar. Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPuika aizsprāga aizdurvē.
- Puika aizsprāga aizdurvē.
Avoti: 1. sējums