aizsprāgt
aizsprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.
1.Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
PiemēriGranātas šķembas aizsprāgst uz visām pusēm.
1.1.pārn.; sar. Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriPuika aizsprāga aizdurvē.
Avoti: 1. sējums