aizsprausties
aizsprausties -spraužos, -spraudies, -spraužas, pag. -spraudos; refl.
1.parasti 3. pers. Spraužot tikt aizdarītam.
PiemēriBlūze aizspraudās greizi.
2.trans.; novec. Piespraust sev (ko).
PiemēriAizspraudos ievas zaru.
3.sar. Aizspraukties.
Piemēri..viņš [vīrs] iešņācās un ar spēku centās aizsprausties garām Annas draudošajam stāvam.
Avoti: 1. sējums