aizspriedums
aizspriedums -a, v.
1.Uzskats (maldīgs, bieži vien novecojis), kas kļuvis par šķērsli saprātīgam, pareizam spriedumam, saprātīgai, pareizai rīcībai.
PiemēriMietpilsoniski aizspriedumi.
- Mietpilsoniski aizspriedumi.
- Cīnīties ar veciem aizspriedumiem.
- Pārvarēt aizspriedumus.
- Ignorēt aizspriedumus.
- Atrasties aizspriedumu varā.
- ..viens otrs rakstnieks un kritiķis uzskata, ka īsajā stāstā nevar ietvert lielas sabiedriskas problēmas un jāaprobežojas ar sadzīves tematiku. Tas ir aizspriedums, kas jāsagrauj.
- ..[Indijā] vēl arvien nav pārvarēts aizspriedums, ka pērtiķis ir svēts dzīvnieks.
1.1.Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
PiemēriAizspriedumi pret spilgtām krāsām.
- Aizspriedumi pret spilgtām krāsām.
- Aizspriedumi pret jaunām metodēm.
- Aizspriedumi pret mākslinieku.
Avoti: 1. sējums