aizsprostot
aizsprostot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
PiemēriTas bija lielais Ķeguma ezers, ko bija izveidojuši cilvēki, aizsprostojot Daugavu, lai pie aizsprosta uzceltu Ķeguma elektrisko spēkstaciju.
- Tas bija lielais Ķeguma ezers, ko bija izveidojuši cilvēki, aizsprostojot Daugavu, lai pie aizsprosta uzceltu Ķeguma elektrisko spēkstaciju.
- Zemnieki sadalījās divos bariņos un sāka celt barikādes. Viņi novēla no ratiem vīna mucas un ar tām aizsprostoja ieejas stacijā.
1.1.Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
PiemēriDzelzsbetona dambis aizsprostoja upes straumi.
- Dzelzsbetona dambis aizsprostoja upes straumi.
- Ielas šaurā spraugā lopi sajūk un aizsprosto vezumiem ceļu. Dzinēji kliegdami brīdina braucējus..
- ..Daugava lauzusies uz jūru vēl vairākas reizes, kad pie Doles salas tai aizsprostojuši ceļu ledus sastrēgumi.
- Ceļu aizsprostoja daži stāvi.
Avoti: 1. sējums