aizsprukt
aizsprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.; sar.
Ātri aizbēgt. Ātri aizslēpties.
PiemēriSivēns aizsprucis.
- Sivēns aizsprucis.
- Pele aizspruka aiz kastes.
- Ilgi gan nesēdēšu, ka neaizsprūk zirgs, lāgā nepiesēju, tāds tramīgs.
- Bet, kad viņa būs sieva, tad tik klāšu visu laukā, lai domā, ko grib. Man maza bēda, nekur vairs neaizspruks. [Domā līgavainis.]
Avoti: 1. sējums