Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizstājējs
aizstājējs -a, v.
aizstājēja -as, s.
1.Cilvēks, kas aizstāj kādu.
PiemēriDirektora aizstājējs.
2.Tas (priekšmets, viela), ar ko aizstāj.
PiemēriMetāla aizstājējs.
Avoti: 1. sējums