Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsprosts
aizsprosts -a, v.
1.Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
PiemēriPrettanku aizsprosts.
Stabili vārdu savienojumiAizsprosta zvejas rīks. Uguns aizsprosts.
1.1.Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
PiemēriIerīkot upē aizsprostu.
Avoti: 1. sējums