Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizsprosts
aizsprosts -a, v.
1.Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
PiemēriPrettanku aizsprosts.
  • Prettanku aizsprosts.
  • Mīnu aizsprosti.
  • Aizsprosta grāvis.
  • Izjaukt aizsprostu.
  • ..nocietinājumu sistēmu sedza dažādu mīnu lauki, dzeloņstiepļu žogi, koku sagāzumi un citi mākslīgi radīti aizsprosti.
  • Straume sastrēgumu nebija izkustinājusi, bet, pludinādama arvien jaunus kokus klāt, uzcēlusi īstu aizsprostu, daži baļķi jau uzbīdīti cits citam šķērsus..
  • Smiltsērkšķis noderīgs arī dzīvžogiem, jo veido biezu, necaurejamu aizsprostu.
  • Viņš iekarsis turpina runāt, un viņa valoda jau plūst plaši kā straume, ko neierobežo nekādi aizsprosti.
  • Krasts tinās kaujas dūmos, augšā brāzmoja ugunis. Varēja dzirdēt, kā gaudo šķembas. Vilks [pilots] gribēja laisties lejā, bet arī tur atdūrās pret uguns aizsprostu.
Stabili vārdu savienojumiAizsprosta zvejas rīks. Uguns aizsprosts.
1.1.Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
PiemēriIerīkot upē aizsprostu.
  • Ierīkot upē aizsprostu.
  • Celt aizsprostu.
  • Aizsprosta aizvari.
  • ..[hidroelektrostacijas] aizsprosts spēs izturēt 160000 tonnu lielas ūdens masas spiedienu.
  • Kinožurnālos rādīja hidroelektrostacijas, augstus betona aizsprostus un lielus ūdenskritumus..
  • Cilvēka spēka un gudrības veidotais aizsprosts nostājies Āfrikas mūžsenās upes ceļā.
Avoti: 1. sējums