aizspurgt
aizspurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, arī -spurgst, pag. -spurdzu; intrans.
1.parasti 3. pers. Spurdzot attālināties. Spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) – par putniem.
PiemēriAizspurdz zvirbuļu bars.
- Aizspurdz zvirbuļu bars.
- ..reižu reizēm iesmējos tā, ka putni aizspurdza tālāk no takas.
- Mājas priekšā ābeļu zaros sačivinājās melncepurainu zīlīšu bars, bet, Rijkuru Ati pamanījušas, tās aizspurdza uz mežu..
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
Piemēri..pa kupejas eju trokšņaini aizspurdza.. meitenes..
- ..pa kupejas eju trokšņaini aizspurdza.. meitenes..
- Tikko pie pārbrauktuves [riteņbraucēju] grupa bija labi iekustējusies, vētraini no tās aizspurdza Polijas jaunatnes izlases dalībnieks..
- Aizspurdz četras vāveres Tā, ka koks sāk trīcēt.
- pārn. ..tur [pa Parīzes ielām] aizspurdz raibi zvanveida svārciņi, klaudz meiteņu papēdīši mazā pirkstiņa resnumā..
Avoti: 1. sējums