aizspriesties
aizspriesties -spriežos, -spriedies, -spriežas, pag. -spriedos; refl.
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
PiemēriAnnai laikam mazliet aizspriedās kaklā. Viņa drusku paklepoja, bet klepus bij tik sīvs, ka divas lielas asaras nobira klēpī.
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
PiemēriVārdi aizspriedās kaklā.
Avoti: 1. sējums