aizspriesties
aizspriesties -spriežos, -spriedies, -spriežas, pag. -spriedos; refl.
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
PiemēriAnnai laikam mazliet aizspriedās kaklā. Viņa drusku paklepoja, bet klepus bij tik sīvs, ka divas lielas asaras nobira klēpī.
- Annai laikam mazliet aizspriedās kaklā. Viņa drusku paklepoja, bet klepus bij tik sīvs, ka divas lielas asaras nobira klēpī.
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā — Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
PiemēriVārdi aizspriedās kaklā.
- Vārdi aizspriedās kaklā.
- Bet reižu reizēm viņai elpa aizspriežas krūtīs, apziņa galīgi zūd..
- ..[zēnam] prātā iešaujas dziesmiņa par velēniņu, zem kuras guļ baltā māmuliņa. Gribētos kādreiz dziedāt, cik jau palicis atmiņā, tik dziesmiņa aizspriežas rīklē un ārā nenāk ne skaņas..
Avoti: 1. sējums