aizspraust
aizspraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
PiemēriPakausī atstumtu žokejcepuri, aiz auss aizspraustu papirosu, viņš [strādnieks] mierīgs.. rosās ap savu darba galdu.
2.Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). imperf. Spraust ciet.
PiemēriAizspraust blūzi ar adatu.
Avoti: 1. sējums