aizspraust
aizspraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizbāzt.
PiemēriPakausī atstumtu žokejcepuri, aiz auss aizspraustu papirosu, viņš [strādnieks] mierīgs.. rosās ap savu darba galdu.
- Pakausī atstumtu žokejcepuri, aiz auss aizspraustu papirosu, viņš [strādnieks] mierīgs.. rosās ap savu darba galdu.
- ..[istabas] griesti zemi - kad saimnieks grib aizspraust aiz sijas kāsīšus vai.. egļu skujas, viņš tikai pastiepjas uz pirkstgaliem..
- Pie galda trīs bērni aizspraustām servjetēm, rokas rātni salikuši, katram alumīnija karote un gabaliņš pelēkas maizes priekšā.
2.Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). imperf. Spraust ciet.
PiemēriAizspraust blūzi ar adatu.
- Aizspraust blūzi ar adatu.
- Aizspraust jaku ar saktām.
Avoti: 1. sējums