aizspraukties
aizspraukties -spraucos, -spraucies, -spraucas, pag. -spraucos; refl.
Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
Piemēri..[sapulces telpā] ienāca grāmatvede un, aizspraukusies līdz priekšējai rindai, pieskārās galvenajam inženierim pie pleca.
Avoti: 1. sējums