aizslēgt
aizslēgt -slēdzu, -slēdz, -slēdz, pag. -slēdzu; trans.
1.Slēdzot aizdarīt. imperf. Slēgt ciet.
PiemēriAizslēgt galda atvilktni.
- Aizslēgt galda atvilktni.
- Aizslēgt skapi.
- Vārti jau aizslēgti.
- Bērni atvadās un aiziet, Ilga novada viņus pa kāpnēm, atslēdz un aizslēdz ārdurvis.
- Reiz viņš jau no rīta puses aizslēdza smēdi un aizgāja.
- ..man zirgi jau pabaroti un stallis aizslēgts.
- Pagasta vecis aizlika durvīm priekšā smagu dzelzs stieni un aizslēdza ar lielu piekaramo atslēgu.
- Soma bija aizslēgta. Leinasars to atlauza ar nazi.
- Pārliecība ir burvju spēks, brīnumvārdi, kas ver aizslēgtas dzelzs durvis un parāda ceļu caur melnu šaubu mežu..
2.Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
PiemēriTās ziedu lūpas! Tik cieti aizslēgtas, - kā atdarīt?
- Tās ziedu lūpas! Tik cieti aizslēgtas, - kā atdarīt?
- Dīvains un neparasts klusums, kurš.. neļauj aizmigt cilvēkam, kas dienas un naktis dzirdējis traktora dziesmu, kas dzird to pat tad, kad acis aizslēdzis miegs un smadzenes atpūšas.
Stabili vārdu savienojumiAizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu).
- Aizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu) idioma — poēt. Nomirt.
- Aizslēgt sirdi idioma — poēt. Noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
Avoti: 1. sējums