aizslaucīt
aizslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot aizvākt. imperf. Slaucīt prom.
PiemēriAizslaucīt gružus.
- Aizslaucīt gružus.
- Zēns kopā ar skaidām aizslaucījis nazi.
1.1.Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizslaucīt salmus aiz rijas stūra.
- Aizslaucīt salmus aiz rijas stūra.
- Aizslaucīt sabirušās lapas līdz kūtij.
1.2.pārn. Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
PiemēriCukurniedru plantācijās uzliesmojusī revolūcija aptver visu zemi un aizslauka tirānu dinastiju.
- Cukurniedru plantācijās uzliesmojusī revolūcija aptver visu zemi un aizslauka tirānu dinastiju.
- ..tautas dusmas aizslaucīja seno.. bruņinieku ordeņa pēctečus pa visiem pasaules vējiem.
2.Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
Piemēri..vēl rūpīgi ar krietnu skuju aizslaucīju savas pēdas, lai zaķi nepamanītu neko aizdomīgu un lai kāds ziņkārs cilvēks nesāktu pa tām sekot.
- ..vēl rūpīgi ar krietnu skuju aizslaucīju savas pēdas, lai zaķi nepamanītu neko aizdomīgu un lai kāds ziņkārs cilvēks nesāktu pa tām sekot.
- ..[vāverēnam] no dobuma celmā izlaupīti visi rieksti...[vāvere] aizveda vāverēnu pie sava krājuma pamieloties un teica, ka vajadzējis ar asti aizslaucīt pēdas, kad gājis projām no celma.
Avoti: 1. sējums