aizslaucīt
aizslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot aizvākt. imperf. Slaucīt prom.
PiemēriAizslaucīt gružus.
1.1.Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizslaucīt salmus aiz rijas stūra.
1.2.pārn. Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
PiemēriCukurniedru plantācijās uzliesmojusī revolūcija aptver visu zemi un aizslauka tirānu dinastiju.
2.Slaukot nolīdzināt, izdzēst.
Piemēri..vēl rūpīgi ar krietnu skuju aizslaucīju savas pēdas, lai zaķi nepamanītu neko aizdomīgu un lai kāds ziņkārs cilvēks nesāktu pa tām sekot.
Avoti: 1. sējums