Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizslaukt
aizslaukt -slaucu, -slauc, -slauc, pag. -slaucu; trans.
1.Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
PiemēriAizslaukt pienu garām slaucenei.
  • Aizslaukt pienu garām slaucenei.
  • Aizslaukt (pienu) aiz piedurknes.
2.Iesākt slaukt, bet nepabeigt.
PiemēriAizslaukta govs.
  • Aizslaukta govs.
Avoti: 1. sējums