aizvilkt
aizvilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku; trans.
1.Velkot attālināt. imperf. Vilkt prom.
PiemēriKaķis aizvelk diega kamolu.
- Kaķis aizvelk diega kamolu.
1.1.Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizvilkt žagarus līdz mājai.
- Aizvilkt žagarus līdz mājai.
- Īstā meita paņēma vecīti aiz kājām un aizvilka to uz pirti.
- Ciemu tiešām sāka celt, un dažs pat ar traktoru tur aizvilka mazās mājeles.
1.2.Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
Piemēri..viņš Jāni aizvilka nost no citiem [zvejniekiem]..
- ..viņš Jāni aizvilka nost no citiem [zvejniekiem]..
1.3.Velkot aizvest (par transportlīdzekli).
Piemēri..griezīgi tarkšķēdams, traktors aizvelk lielas ragavas..
- ..griezīgi tarkšķēdams, traktors aizvelk lielas ragavas..
1.4.Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.). Novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
PiemēriAizvilkt virvi laukumam priekšā.
- Aizvilkt virvi laukumam priekšā.
- Kur neatmaksāsies aizvilkt gāzes vadu, tur pievedīs balonus ar šķidro gāzi.
- Bet piepeši kājas [meitenei] palika kā pie priekšā aizvilkta žoga.
2.Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
PiemēriAizvilkt aizkaru logam priekšā.
- Aizvilkt aizkaru logam priekšā.
- ..Laura aiziet uz puķu dārzu, mutei un degunam lakatu priekšā aizvilkusi..
- Varam istabā tā novietot grāmatu plauktu, skapi vai aizvelkamu priekškaru, lai tas atdalītu nelielu nišu gulēšanai.
2.1.Velkot aizsegt (ko). Aizklāt (ar ko).
PiemēriAizvilkt logu ar aizkaru.
- Aizvilkt logu ar aizkaru.
- Pretējās sienas pusē uz ātru roku izbūvēta skatuve, aizvilkta ar zaļu, lētu aizkaru..
- Viņš ievēroja, ka sievas acis it kā ar plēvi aizvilktas, ka tās skatās vairāk uz iekšieni, bet pret apkārtni ir aklas.
3.Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
PiemēriAizvilkt maisa galu ar auklu.
- Aizvilkt maisa galu ar auklu.
3.1.Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).
PiemēriAizvilkt maisam mezglu.
- Aizvilkt maisam mezglu.
- Aizvilkt somai rāvējslēdzēju.
3.2.Pavirši aizšūt.
PiemēriZeķes cauras; Valdis aizvelk caurumus ar desmitā numura melnu diegu.
- Zeķes cauras; Valdis aizvelk caurumus ar desmitā numura melnu diegu.
4.parasti 3. pers. Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) – par vēju, puteni u. tml. imperf. Vilkt ciet.
PiemēriPutenis aizvelk ceļus.
- Putenis aizvelk ceļus.
- Pa nakti vējš aizvilcis pēdas.
- ..vējš un vējš, dzen to irdeno sniegu pāri visiem lauku laukiem, beidzamo sliedi aizvelk ciet un vēl kupenu pārstiepj pāri.
- Logs sniegputeņa un ledus aizvilkts un papīriem nolipināts, tikai neliels laukumiņš rūtī pavēra skatienu uz meža stūri.
- Lielām, mīkstām pūkām mežā krīt sniegs. Visi ceļi, visas takas ir aizvilktas..
4.1.Aizsalt.
PiemēriTe [attekā] vižņu nebija, toties sēres mala jau aizvilkta ciet... "Pamatīgi piesalst. Rīt visi mierīgie līči būs jau ciet.."
- Te [attekā] vižņu nebija, toties sēres mala jau aizvilkta ciet... "Pamatīgi piesalst. Rīt visi mierīgie līči būs jau ciet.."
4.2.Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).
PiemēriNo lielas smēķēšanas istaba dūmu aizvilkta.
- No lielas smēķēšanas istaba dūmu aizvilkta.
- ..debesis no malas līdz malai aizvilktas ar vieglu, tikko samanāmu miglas šķidrautu..
- ..sprādzienu dūmu aizvilktajā gaisā vēl liesmo sarkana raķete - uzbrukuma signāls.
Avoti: 1. sējums