aizvien
aizvien [aizˈvien] apst.
1.Arvien1.
PiemēriMāte aizvien kavējas atmiņās.
- Māte aizvien kavējas atmiņās.
- Vectēvs aizvien bija darbos iestidzis, pat svētdienās viņam nebij vaļas..
- Nepalikt rūgtumā stāvot Un bijušā lieluma miņā: Dzīve rit tālāk aizvien. Nākotne uzvar aizvien.
- Brantiņiene runāja aizvien: ja tuvumā nebija klausītāja, viņa sarunājās pati ar sevi.
1.1.Parasti savienojamā ar "vēl": joprojām. Visu laiku.
PiemēriTikai pēc laba brīža attapos, ka vēl aizvien stāvu uz celiņa.
- Tikai pēc laba brīža attapos, ka vēl aizvien stāvu uz celiņa.
- Meža cirtēji aizvien vēl sēdēja pie ugunskura, kas bija sācis jau izdzist.
- Kurbads: Mēs ejam, ejam, kalns aizvien stāv priekšā, Ar plato muguru sedz visu tāli.
2.parasti ar adj. vai apst. pārāko pakāpi Arvien2.
PiemēriPavasara vakara zilās ēnas sabiezēja aizvien melnākas.
- Pavasara vakara zilās ēnas sabiezēja aizvien melnākas.
- Viļņi [jūrā] kļuva aizvien augstāki un augstāki, līdz parādījās baltās putu krēpes.
- Nakts klusumā dīvaini aizskanēja viņa soļu troksnis - aizvien tālāk un tālāk, - kamēr beidzot izgaisa pavisam.
Avoti: 1. sējums