Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvēsturisks
aizvēsturisks -ais; s. -a, -ā
aizvēsturiski apst.
1.Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi. Raksturīgs aizvēsturei. Arī ļoti sens.
PiemēriAizvēsturiski slāņi.
  • Aizvēsturiski slāņi.
  • ..tilts tagad [pēc uzspridzināšanas] atgādināja milzīgu aizvēsturisku dzīvnieku..
  • Jā, mums, kas ceļojam pa Volgu ar moderniem.. kuģiem, strūdzinieku darbs liekas kā aizvēsturiska parādība.
1.1.pārn.; niev. Savu laiku pārdzīvojis. Vecmodīgs.
PiemēriAizvēsturisks apģērbs.
  • Aizvēsturisks apģērbs.
  • Vecais tikmēr bija sameklējis aizvēsturisku šauteni un pārbaudīja gaili.
Avoti: 1. sējums