aizvēsture
aizvēsture -es, s.; parasti vsk.
Buržuāziskajā historiogrāfijā — senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
PiemēriŠeit [Ķīnā] atrasta sensena aizvēstures laiku cilvēku apmetne, kurā tie dzīvojuši pirms kādiem 4000-5000 gadiem.
Avoti: 1. sējums