aizvilkt

aizvilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku; trans.

1.Velkot attālināt. imperf. Vilkt prom.

PiemēriKaķis aizvelk diega kamolu.

1.1.Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).

PiemēriAizvilkt žagarus līdz mājai.

1.2.Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.

Piemēri..viņš Jāni aizvilka nost no citiem [zvejniekiem]..

1.3.Velkot aizvest (par transportlīdzekli).

Piemēri..griezīgi tarkšķēdams, traktors aizvelk lielas ragavas..

1.4.Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.). Novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).

PiemēriAizvilkt virvi laukumam priekšā.

2.Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).

PiemēriAizvilkt aizkaru logam priekšā.

2.1.Velkot aizsegt (ko). Aizklāt (ar ko).

PiemēriAizvilkt logu ar aizkaru.

3.Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).

PiemēriAizvilkt maisa galu ar auklu.

3.1.Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).

PiemēriAizvilkt maisam mezglu.

3.2.Pavirši aizšūt.

PiemēriZeķes cauras; Valdis aizvelk caurumus ar desmitā numura melnu diegu.

4.parasti 3. pers. Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) — par vēju, puteni u. tml. imperf. Vilkt ciet.

PiemēriPutenis aizvelk ceļus.

PiemēriTe [attekā] vižņu nebija, toties sēres mala jau aizvilkta ciet... "Pamatīgi piesalst. Rīt visi mierīgie līči būs jau ciet.."

4.2.Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).

PiemēriNo lielas smēķēšanas istaba dūmu aizvilkta.

Avoti: 1. sējums