Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvilnīt
aizvilnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.; pareti
Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
PiemēriVasara tad gan aizvilnīja kā ziedošs rudzu lauks.
Avoti: 1. sējums