Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvietotājs
aizvietotājs -a, v.
aizvietotāja -as, s.; sar.
Aizstājējs.
PiemēriKaut arī tikko biju sākusi strādāt par brigadieri, mani bez liekām runām atlaida uz sesiju, sameklējot brigādē aizvietotāju.
Avoti: 1. sējums