Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvilt
aizvilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu; trans.
Aizmānīt, aizvilināt.
Piemēri..[vecākiem] neienāca pat doma prātā, ka, lūk, ieradās šis svešais vīrietis [znots] un aizvīla viņu loloto meitu sev.
Avoti: 1. sējums