aizvērt
aizvērt -veru, -ver, -ver, pag. -vēru; trans.
1.Verot aizdarīt. imperf. Vērt ciet. Aiztaisīt.
PiemēriAizvērt logu.
- Aizvērt logu.
- Aizvērt vārtus.
- Aizvērt vāku.
- Aizvērt grāmatu.
- Aizvērt priekškaru.
- Cieši aizvērt.
- Duburs iegāja istabā un uzmanīgi aizvēra durvis.
- ..[aktu] vākus nebija iespējams aizvērt tādēļ, ka tie bija pārblīvēti dokumentiem.
1.1.Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
PiemēriAizvērt koferi.
- Aizvērt koferi.
- Aizvērt kasti.
- ..nogurums pieveica arī viņu un, aizvēris klavieres, tas palika sēžot, uz vāka atspiedies.
1.2.Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
PiemēriAizvērt plakstus.
- Aizvērt plakstus.
- Aizvērt lūpas.
- Tur lēni peldēja reti, apaļi mākonīši, bet saule mirdzināja tik neciešami, ka bija jāaizver acis.
- pārn. Kad ziedi aizvērs acis daudzkrāsainās Un saule negribēs vairs vērties ainās, Uz medus zelta dusēs bite mājā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) idioma — Negulēt, neaizmigt.
- Aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) idioma — Izlikties ko nepamanām.
- Aizvērt (arī slēgt, aizdarīt) acis (uz mūžu) poēt. — Nomirt.
- Kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) idioma — Nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
Avoti: 1. sējums