aizvelties
aizvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → aizvelt.
PiemēriAkmens aizvēlās alai priekšā.
- Akmens aizvēlās alai priekšā.
- Viņš izrāva tabakas repi [maku] un.. pasvieda meistariski, tā ka tas aizvēlās buksēdams un atritinājās vaļā.
- Kājas uztausta cietu taku, čaukstēdams aizveļas sauss čiekurs.
2.Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
PiemēriViļņi aizveļas.
- Viļņi aizveļas.
- Migla aizveļas uz apvāršņa malu.
- Bet kopš tā laika daudz ūdeņu aizvēlušies uz jūru..
- Tikpat pēkšņi kā sācies, negaiss atkal pierima. Melnie mākoņi aizvēlās pāri pļavai, un debesis pielija ar rāmu mirdzumu.
2.1.pārn. Izplatīties (par skaņām).
PiemēriSkaņa aizveļas.
- Skaņa aizveļas.
- Atbalss viļņi, dažādi vīdamies un izlocīdamies, aizvēlās aizvien dziļāk un dziļāk gāršā, koku un krūmu tumšumā pavisam nogrimdami.
2.2.Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
PiemēriIelās jau zvanīja pirmie tramvaji, mīksti garām pa bulvāri aizvēlās trolejbuss.
- Ielās jau zvanīja pirmie tramvaji, mīksti garām pa bulvāri aizvēlās trolejbuss.
- Zemi dimdinādams, aizveļas lielais.. kāpurķēžu traktors..
2.3.sar. Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriViss [sievu] bars tumsā aizvēlās uz lauku.
- Viss [sievu] bars tumsā aizvēlās uz lauku.
Avoti: 1. sējums