Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvelt
aizvelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot attālināt. imperf. Velt prom.
PiemēriAizvelt akmeņus.
  • Aizvelt akmeņus.
1.1.Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizvelt bluķus aiz sētas.
  • Aizvelt bluķus aiz sētas.
  • Baļļas un mucas jāaizveļ uz upi, būs jau izkaltušas..
  • Viņš.. aizveļ lielu akmeni mitekļa caurumam priekšā.
Avoti: 1. sējums