Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvēdīt
aizvēdīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; trans.; reti
Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
PiemēriProtams, laiks aizvēdījis no atmiņas daudz sīkumu.
Avoti: 1. sējums