Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvēnis
aizvēnis -ņa, v.
No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
PiemēriSēdēt aizvēnī.
Avoti: 1. sējums