aizvēnis
aizvēnis -ņa, v.
No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš.
PiemēriSēdēt aizvēnī.
- Sēdēt aizvēnī.
- Lejā bij aizvēnis un silts..
- No koku aizvēņa ceļš ielocījās plašā meža izcirtumā..
- pārn. Kamēr tēvs bija dzīvs, tikmēr bērniem bija aizvēnis.
Avoti: 1. sējums