aizvērpt
aizvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Iesākt vērpt.
PiemēriAizvērpt jaunu pavedienu.
1.1.pārn. Iesākt (domu, sarunu).
Piemēri..ierunājās Rudmiesis - pilnīgi nevietā, kad ikviens te jau aizvērpis pavisam citu ideju pavedienu.
2.poēt. Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
PiemēriAizvērpa puteņi ceļus zilganām dzijām.
Avoti: 1. sējums