aizvējš
aizvējš -a, v.
No vēja pūsmām aizsargāta vieta. Apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
PiemēriSēdēt aizvējā.
- Sēdēt aizvējā.
- Iznākt no aizvēja.
- Lai gan ieapaļajā līcī ir pilnīgs aizvējš un viļņu nemaz nav, mēs tomēr dzirdam, ka ar kuģa metāla sāniem sarunājas šalcošais ūdens.
- Ganos Gunārs centās stāvēt aizvējā; ..viņš allaž turējās pie vecās klēts ābeļdārza malā. Vējš tur nevilka tik asi kā klajā laukā.
- Kolhoza lauku klajākās vietās vēl pūta dzestrs ziemelis. Bet kuplu, nepārredzamu dzīvžogu un veco ābeļu aizvējā kolhoza bērniem bija silti un līksmi...
- pārn. Kamēr bērns dzīvo mātes aizvējā, tikmēr ir nevarīgs kā cālēns, bet, tiklīdz kļūst patstāvīgs, mācās pretim knābt.
Avoti: 1. sējums