aizlāpīt
aizlāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lāpot izlabot. imperf. Lāpīt ciet. Salāpīt.
PiemēriAizlāpīt maisu.
- Aizlāpīt maisu.
- No mitrajiem pagraba dzīvoklīšiem, no šaurajiem pažobeļu kaktiem saules gaismā iznāca bērni pelēcīgām sejām, aizlāpītām svārku piedurknēm, bet zinātkāru sirdi.
- ..tēvs veikli šaudīja saivu caur tīkla acīm un aizlāpīja pušacis [saplēstās acis].
1.1.Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
PiemēriAizlāpīt zeķei caurumu.
- Aizlāpīt zeķei caurumu.
1.2.sar. Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu).
PiemēriAizlāpīt sētu.
- Aizlāpīt sētu.
- Aizlāpīt jumtu.
- Brūnā, niķīgā Otaļa bij paspraudusi tolo pieri tikko aizlāpītā [sētas] pītenī..
- pārn. Tā bij kāda no tām tulkotajām salonu lugām, ar kuru palīdzību teātra vadība centās aizlāpīt robus sava uzņēmuma budžetā.
Avoti: 1. sējums