aizšaut
aizšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu
1.trans. Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
PiemēriAizšaut bultu līdz kokam.
- Aizšaut bultu līdz kokam.
1.1.intrans.
PiemēriAizšaut mērķim garām.
- Aizšaut mērķim garām.
- Vai varēsi līdz mežam aizšaut?
- pārn. Šīsdienas sapulcē spriedelēt pietiks, Nav jau mums jāsteidzas gluži kā karā. Mājās mēs pārdomāt varēsim cieti. Straujumā bieži vien aizšaut var garām.
2.trans. Ar šāviņu ievainot.
PiemēriAizšauts zvērs.
- Aizšauts zvērs.
- Aizšauts spārns.
- ..viņi [aļņi] ļoti ātri izskrien cauri mednieku līnijai, viņus paspēj tikai aizšaut, un tie aizbēg ievainoti.
- Viņš pamanīja Līzi, kas kā aizšauts suns gar klēts stūri ievilkās pagalmā.
- Zirgs raustās aizšauts...
- Ieva: Un tas puika? Vai viņš ko nošāvis, ko aizšāvis?
3.trans. Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
Piemēri..tēvs atnāca ar lielu stibu, bet Jūle iespruka kūtī un aizšāva koku priekšā.
- ..tēvs atnāca ar lielu stibu, bet Jūle iespruka kūtī un aizšāva koku priekšā.
- Rūtiņām kļuva vēsi, viņš iegāja istabā. Aizšāva durvīm bultu, cenzdamies netrokšņot..
3.1.Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
PiemēriAizšaut ārdurvis.
- Aizšaut ārdurvis.
- Rijas durvis bija no iekšpuses aizšautas, kad pienācām..
4.trans. Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAizšaut roku aiz priekšauta.
- Aizšaut roku aiz priekšauta.
- "Ej nu,.. vai tad tu viņu nepazīsti?" meitene aizšauj plaukstu mutei priekšā.
5.intrans.; sar. Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
PiemēriAizšaut uz tirgu.
- Aizšaut uz tirgu.
- Viņa aizšāva ar ogām uz Rīgu.
- "Kas aizšaus uz bodi [veikalu] pakaļ [alum]?"
Avoti: 1. sējums