aizšalkt
aizšalkt parasti 3. pers., -šalc, pag. -šalca; intrans.
1.Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
PiemēriPār laukiem aizšalca vējš.
1.1.Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
PiemēriTālu aizšalc spara pilna dziesma..
2.poēt. Paiet (par laiku, laika posmu).
PiemēriPiecdesmit gadi ir aizšalkuši kopš tām [revolūcijas] dienām. Kritušo varoņu asinis kvēl mūsu karogos un mūsu sirdīs.
Avoti: 1. sējums