aizsvilties
aizsvilties -svilstos, -svilsties, -svilstas, pag. -svilos; refl.
1.Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
PiemēriDrēbes aizsvilās.
2.Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
Piemēri"Tu, tu negantniek, ko te trin savu mēli!" viņa [saimniece] aizsvilās.
3.Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
PiemēriAncis to [sievieti] pamana, bet viņa izskats nepārgrozās, tikai ausis tā kā aizsvilstas.
Avoti: 1. sējums