aizsvilt
aizsvilt -svilstu, -svilsti, -svilst, pag. -svilu; intrans.
1.Aizsvilties1.
PiemēriLokoties ap ugunskuru, aizsvila mati.
- Lokoties ap ugunskuru, aizsvila mati.
- Lēni, nemitīgi gruzdošs īgnums kā aizsvilusi kūdra, kā sīvi kūpošs prauls - nodzist nespēja, bet iedegties ar īstu liesmu pietrūka jaudas.
2.Aizsvilties2.
PiemēriAizsvilt dusmās.
- Aizsvilt dusmās.
- Jautājumu vakaros par saimnieku divdomīgajiem un viltīgajiem jautājumiem viņš [vecs strēlnieks] vienmēr skaišas. Iesāk lēni un apdomīgi, tad aizsvilst.
Stabili vārdu savienojumiKā aizsvilis (arī apsvilis).
- Kā aizsvilis (arī apsvilis) idioma — Saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
Avoti: 1. sējums