aizšaut
aizšaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu
1.trans. Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
PiemēriAizšaut bultu līdz kokam.
1.1.intrans.
PiemēriAizšaut mērķim garām.
2.trans. Ar šāviņu ievainot.
PiemēriAizšauts zvērs.
3.trans. Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
Piemēri..tēvs atnāca ar lielu stibu, bet Jūle iespruka kūtī un aizšāva koku priekšā.
3.1.Strauji aizbultēt (piemēram, durvis, vārtus).
PiemēriAizšaut ārdurvis.
4.trans. Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAizšaut roku aiz priekšauta.
5.intrans.; sar. Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
PiemēriAizšaut uz tirgu.
Avoti: 1. sējums