pievērt
pievērt -veru, -ver, -ver, pag. -vēru; trans.
1.Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
PiemēriPievērt loga slēģus.
- Pievērt loga slēģus.
- Uz jumta dzirdami soļi un brakšķēšana. Istabas durvis, kuras Druviņu tēvs, iekšā nākot, tikai pievēris, tagad atveras pavisam vaļā.
- Vēsma, caur dārzu no ezera nākdama, klusām piever logu..
- ..Izas tante iznāca no mājas ar paprāvu saini padusē un, rūpīgi pievērusi vārtiņus,.. aizgāja stacijas virzienā.
1.1.Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
PiemēriPievērt naktsskapīti.
- Pievērt naktsskapīti.
- Mazliet nepievērts palicis grāmatu skapis..
1.2.Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
Piemēri..Pēteris atlaidās mīkstajā krēslā un pievēra acis.
- ..Pēteris atlaidās mīkstajā krēslā un pievēra acis.
- ..Salums sēdēja, kā sēdējis, - galvu noliecis, mazliet pievēris plakstus..
- Aiz laimes es uz mirkli pieveru acis.
- pārn. Rozes ezerā pievērušas savas ziedu lapiņas.
2.Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
PiemēriKatra dzītiņa pievērta pērlītēm, baltām jo baltām.
- Katra dzītiņa pievērta pērlītēm, baltām jo baltām.
3.Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPievērt vienu zīli pie otras.
- Pievērt vienu zīli pie otras.
Avoti: 6-2. sējums