Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pievētīt
pievētīt -vētīju, -vētī, -vētī, arī -vētu, -vēti, -vēta, pag. -vētīju; trans.
1.Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPievētīt daudz labības.
1.1.Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
PiemēriPievētīt veselu sieku linsēklu.
Avoti: 6-2. sējums