aizbīdīt
aizbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot attālināt. imperf. Bīdīt prom.
PiemēriAizbīdīt galdu un krēslus.
1.1.Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
PiemēriAizbīdīt solu aiz galda.
2.Bīdot aizdarīt, aizvērt. imperf. Bīdīt ciet.
PiemēriAizbīdīt skapja durvis.
Avoti: 1. sējums