aizbīdīt
aizbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot attālināt. imperf. Bīdīt prom.
PiemēriAizbīdīt galdu un krēslus.
- Aizbīdīt galdu un krēslus.
- Uzmanīgi aizbīdīt pilno trauku.
- Acīm redzami viņi laivu aizbīdījuši tālāk.
1.1.Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.). Aizstumt.
PiemēriAizbīdīt solu aiz galda.
- Aizbīdīt solu aiz galda.
- Aizbīdīt cepuri acīm priekšā.
- Sazvērnieki iznāca no raktuvēm, aizbīdīja ejai priekšā šīfera bluķi un brīdi apstājās.
2.Bīdot aizdarīt, aizvērt. imperf. Bīdīt ciet.
PiemēriAizbīdīt skapja durvis.
- Aizbīdīt skapja durvis.
Avoti: 1. sējums