aizbildināšanās
aizbildināšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.Darbība → aizbildināties.
2.Aizbildinājums (sev par labu).
PiemēriIevērot aizbildināšanos.
2.1.Savas rīcības īsto motīvu slēpšana aiz ārēja iegansta.
PiemēriTā ir tikai izdomāta aizbildināšanās.
Avoti: 1. sējums