aizbērt
aizbērt -beru, -ber, -ber, pag. -bēru; trans.
1.Berot (ko iekšā, virsū), aizpildīt. imperf. Bērt ciet. Berot likvidēt.
PiemēriAizbērt bedri.
- Aizbērt bedri.
- Aizbērt aku.
- Vienīgais līdzeklis ir - aizbērt šo avotu. Un viņi to arī izdarīja. Sabēra avotā smiltis, gružus un akmeņus.
- Veco ierakumu vairākās vietās aizbēra [šāviņi]..
- pārn. Kam ziema aizbēra kapu, Tos visus ziedonis augšā ceļ..
2.Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAizbērt gružus aiz šķūņa.
- Aizbērt gružus aiz šķūņa.
- Palmu saknes [pārstādot podā] novieto tieši vidū, pēc tam aizber zemi gar trauka malām un ar koka skaidu pieblīvē, lai nepaliktu spraugas..
Avoti: 1. sējums