Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizbāznis
aizbāznis -žņa, v.
Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu.
PiemēriLai karsējot gaiss neizspiestu korķus vai cita veida aizbāžņus [no traukiem], tad tie ir jāpārsien ar auklu vai stiepli.
Avoti: 1. sējums