aizbaidīt
aizbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Baidot panākt, ka attālinās. imperf. Baidīt prom. Aizbiedēt.
Piemēri"Ūja! Tā jau aizbaidīsi visas zivis!" Jancis pukojās. "Kāpēc tu laid [makšķeres] kātu ūdenī? Vai domā, zivis neredz un nedzird tādu blīkšķi?"
1.1.pārn. Panākt, ka aiziet, izvairās. Atsvešināt.
PiemēriAr garām runām viegli var cilvēkus aizbaidīt, bet to es negribu panākt...
Avoti: 1. sējums