aizaulekšot
aizaulekšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Aulekšojot attālināties. imperf. Aulekšot prom. Aizauļot.
PiemēriZirgs aizaulekšoja.
- Zirgs aizaulekšoja.
- Puikas salēca zirgiem mugurā un, krēpēs ieķērusies, aizaulekšoja.
- ..jātnieks acumirkli apstājas un atkal aizaulekšo.
1.1.Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriJātnieks aizaulekšoja aiz meža līkuma.
- Jātnieks aizaulekšoja aiz meža līkuma.
- Kumeļš aizaulekšoja pie ķēves.
- Pie tirgus laukuma viņai [gājējai] aizaulekšoja garām.. kariete..
- pārn. Aizaulekšoju.. līdz pirtij paskatīties, vai jau nāk baznīcēni.
Avoti: 1. sējums