Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizāķēt
aizāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sastiprināt, sasaistīt ar āķi. imperf. Āķēt ciet.
PiemēriAizāķēt jostu.
2.Āķējot aizlikt (aiz kā).
PiemēriAizāķēt stieples galu aiz durvju roktura.
Avoti: 1. sējums