aizaugt
aizaugt parasti 3. pers., -aug, pag. -auga; intrans.
1.Pārklāties, piepildīties (ar augiem) — par dīķi, ezeru u. tml. imperf. Augt ciet.
PiemēriLīcis aizaudzis.
1.1.Par ceļu, lauku, dārzu u. tml.
PiemēriSakņu dobes aizaugušas ar nezālēm.
1.2.Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
PiemēriLogs pilnīgi aizaudzis ar ceriņiem.
2.Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriKrūmi aizauguši līdz pašai mājai.
2.1.Savienojumā ar "priekšā": augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā).
PiemēriKoks aizaudzis logam priekšā.
3.Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). imperf. Augt ciet.
PiemēriSkrambājumi koka mizā aizauguši.
3.1.Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
Piemēri..[ja slimo ar stenozi] pamazām aizaug balsene, augšējie elpošanas ceļi vai arī barības vads..
3.2.sar. Aizdzīt (par brūci).
PiemēriRēta pamazām aizaug.
3.3.pārn. Aizsērēt, piepildīties.
Piemēri..sniegs tevis dēļ lai ielauž jumtu, skurstenis lai aizaug kvēpiem.
Avoti: 1. sējums