Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizairēt
aizairēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Airējot attālināt (piemēram, laivu). imperf. Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizairēt laivu.
2.intrans. Aizairēties.
PiemēriZēns steidzīgi aizairēja.
Avoti: 1. sējums