aizbiedēt
aizbiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Biedējot likt attālināties. imperf. Biedēt prom. Aizdzīt.
PiemēriZēns aizbiedēja vāveri.
- Zēns aizbiedēja vāveri.
- Elektriskie biedēkļi, šāvieni un raķetes putnus aizbiedē tikai neilgu laiku.
1.1.pārn. Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
PiemēriZini, tagad nevar runāt. Drīz būs barotava, un tur varbūt pašlaik kāds zaķis mielojas. Ja runāsim - aizbiedēsim.
- Zini, tagad nevar runāt. Drīz būs barotava, un tur varbūt pašlaik kāds zaķis mielojas. Ja runāsim - aizbiedēsim.
- Viņai kļuva skumji un arī vientuļi. Ēriku viņa aizbiedēja [ar asiem vārdiem], bet nevienam citam gar viņu nav daļas..
Avoti: 1. sējums