aizbiedēt
aizbiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Biedējot likt attālināties. imperf. Biedēt prom. Aizdzīt.
PiemēriZēns aizbiedēja vāveri.
1.1.pārn. Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
PiemēriZini, tagad nevar runāt. Drīz būs barotava, un tur varbūt pašlaik kāds zaķis mielojas. Ja runāsim - aizbiedēsim.
Avoti: 1. sējums